Pagājusi jau nedēļa kopš ELAs rīkotājiem kopu vadītāju seminārs . Liels prieks, ka Beļģija tajā bija plaši pārstāvēta. Vēl lielāks prieks, ka pie mumsr tik liela un aktīva latviešu kopiena. Seminārā piedalījās Andra Baltmane (ELAs kultūras referente, Briseles sirsnīgā latviešu teārtra režisore un Briseles dejotāju vadītāja), Ilze Baranovska (mazo Briseles dejotāju vadītāja), Alma Ulmane (jauniešu deju kolektīva “Ausma” vadītāja un Latviešu biedrības Beļģijā valdes locekle), Ieva Brinkmane (“Beļģijas latviešu ziņu” redaktore), Kārlis Ostrovskis (Briseles latviešu kora diriģents un šī pasākuma koru nozares eksperts) un Dace Kalniņa (Briseles sirsnīgā latviešu teātra aktrise un “Briseles dejotāju” dalībniece).
Uz Annabergu pie Bonnas Vācijā braucām grupiņās un tas deva iespēju pa ceļam aprunāties arī par mūsu kopu ieceretajiem koncertiem un plāniem. Tā vairāk nekā 3 stundu ilgais ceļš bija interesantāks un jautrāks, paspējām pat izplanot arī dažus turpmākos kopīgos pasakumus. Sniegs mūs saudzēja -ceļš bija labs un semināra norises vietā - Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā ieradāmies laikus. Tur varējām satikt citus semināra dalibniekus un gatavoties intensīvajai sestdienai.
Iepazīšanās ar citu kopu vadītājiem un dalībniekiem sākās jau piektdienas vakarā pie vakariņu galda. Sarunas plūda viegli, un jau pirmajā vakarā visi kopīgi čaloja kā kalnu strautiņš. Citi jau vienojās kopīgās dziesmās, jo daži dalībnieki bija ieradušies ar saviem mūzikas instrumentiem un jautru garastavokli kopigām dziesmām. Bija pieks satikt senus draugus un paziņas no citām valstīm, kā arī iepazīties ar citiem radošajiem latviesiem. Ļoti ātri sapratām, ka šeit sabraukušie ir līdzīgi domājoši. Tie ir cilvēki ar iekšējo dzinuli un kuri cītīgi strādā, lai uzturētu latvietību un koptu latviešu kultūru. Katram ir sava pieredze, idejas un arī kļūdas, no kurām var mācīties gan paši, gan citi.
Sestdien sadalījāmies pa grupām - diriģenti darba grupā ar Kārli Ostrovski, dejotāji ar pedagogu un horeogrāfu - Jāni Kalniņu, folkloristi ar- Māru Mellēnu. Lai arī darbojāmies grupās, bija arī kopīgas sesijas . Par līderību mums stāstīja eksperts un koučs Mārtiņš Martinsons, bet ar treneri Jeļenu Čakšu iepazinām somatisko vingrošanu.
Seminārā bija arī iespēja satikt LNKC (Latvijas Nacionālā kultūras centra) komandu - Sarmīti Pavulēnu, Aigu Vasiļevsku un Lindu Rubenu. Tas ir retums, kad diasporas pārstāvjiem ir iespēja tik neformālā un brīvā gaisotnē diskutēt ar LNKC. Par finansējuma piesaistes iespējām un projektu rakstīšanu stāstījā Latvijas Kultūras ministrijas pārstāve Gunta Robežniece, un ar Latvijas Ārlietu ministrijas Elitas Gaveles prezentāciju mūs iepazīstināja Latvijas Republikas vēstniecības Vācijas Federatīvajā Republikā padomniece Maija Bilsēna.
Semināra dienas paskrēja nemanot un dalībnieki šķita apmierināti un iedvesmoti. Šādi pasākumi dod pamudinājumu un spēku “cīnīties” tālāk. Šobrīd visspraigākā darbošanās ir bērnu kolektīvu vadītājiem, kas aktīvi gatavojas XIII skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Seminarā viņi varēja uzdot jautājums par svētku organizāciju, gan par skatēm, kas nu jau vairs nav aiz kalniem.
Vissvarīgākais gan ir tas, ko nevar ierakstīt nevienā programmā, bet tas, kas notiek visos labos pasākumos - tīklošanās un pieredzes apmaiņa.. Ir tik svarīgi dalīties savās zināšanās ar līdzīgi domājošiem kopu vadītājiem no visas Eiropas. Kopā varam dalīties priekā par paveikto un arī pārrunāt sāpīgāko jeb vadītāja darba problēmas. Kopā varam meklēt risinājumus, jo citi var ieteikt no savas pieredzes. Saprotamies jau no pusvārda, jo, lai arī katrs dzīvojam citā valstī, ejam cauri līdzīgiem izaicinājumiem un gūstam prieku darot. Mūsu diasporas kopiena ir cilvēki, kas zina, ko nozīmē atrast ‘astoto puisi’ dejotājiem vai ‘trūkstošo tenoru’ koriem. Tie ir cilvēki, ar kuriem kopā radām nozīmīgus un interesantus pasākumus diasporai un plašajai amatieru kopu saimei Eiropā.Šādos pasākumos veidojas arī jaunas draudzības un sadarbības, robežas starp valstīm pēkšņi pazūd un visi esam vienoti .
Paldies ELAi par šādu tiklosanās un zināšanu ieguves pasakumu. Beļģijas amatierkopu vadītāji bija priecīgi piedalīties šajā nozīmīgajā seminārā. Izskanēja arī lūgums šāda veida pasākumus rīkot regulāri - reizi gadā. Ļoti ceru, ka ELA tam piekritīs un turpinās pulcēt un motivēt plašo un pa Eiropu izbārstīto amatierkolektīvu saimi. Gribu arī izteikt lielu pateicību tieši ELAs cilvēkiem, bez kuru smagā darba šis pasākumus nebūtu iedomājams, un it īpaši semināra autorei un organizatorei Andrai Baltmanei.
